Priekšvēsture

Sākotnējās aktivitātes biedrība veic sabiedriskā kārtā, pateicoties tās dibinātāju entuziasmam, atbilstošai izglītībai, metodoloģiskai sagatavotībai, ilgstošai pagasta dzīves un darba pieredzei, kā arī samērā plašam atbalstītāju lokam. Pirmās aktivitātes ir saistītas ar ideju par publiska parka izveidi. Biedrības biedri ir gatavi investēt parka izveidei sev piederošas apjomīgas augu kolekcijas, ieguldīt tajā savas zināšanas, pieredzi un darbu. Pieaugot biedru skaitam, paplašinās biedrības darbības lauks. Iecerētā parka atrašanās tiešā bijušā Pūpes kroga tuvumā dod papildu stimulu biedrībai nopietni pievērsties tuvākās apkārtnes novadpētniecības darbam. Krājoties novadpētnieciskajam materiālam, aktualizējas nepieciešamība pēc virtuālas datu bāzes. Tiek izveidota pagaidu mājas lapa uz bezmaksas moduļu tipa bāzes. Tomēr jau drīz kļūst skaidrs, ka tā neatbilst iecerētajai funkcijai. Darbs pie tās apstājas, un tiek meklētas iespējas izveidot nopietnu datu vietni, kurā glabāt, apstrādāt un padarīt publiski pieejamu informāciju par Babītes vēsturi, kā arī iecerēto parku. Arvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība pēc publiska finansējuma piesaistes. Un biedrība pastiprināti pievēršas projektu izstrādei Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), Lauku atbalsta dienesta (LAD), Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), Eiropas lauksaimniecības fonda lauku atbalstam (ELFLA) un citu fondu līdzfinansējuma piesaistei. Tas ir darba un laika ietilpīgs process, kas sākotnēji nenes cerētos augļus. Toties tiek iegūta vērtīga pieredze. Darbs pats parāda veicamo ceļu, un ar laiku nāk arī gaidītais atbalsts. Tam līdzi arī atbildība, dažādas atskaites un pārbaudes. Taču fakts, ka ieceres sāk īstenoties, iedvesmo darbus turpināt un paplašināt. Iedziļinoties apkārtnes vēstures izpētē, tiek apzināts arī pagātnes atstātais kultūrvēsturiskais mantojums, atklājas vērtības, kam ir īpaša nozīme Babītes attīstības kontekstā. Vēsturiskais Pūpes krogs diemžēl ir gājis zudībā I Pasaules kara vētrās, saglabājies vien tā pagrabs, kas ir vismaz 200 gadu vecs, un noteikti ir viena no vecākajām būvēm Babītes ciemā. Tas joprojām turpina pildīt savu funkciju, tikai nu jau ne vairs krogam, bet tuvējo Pūpju māju iedzīvotāju vajadzībām. Sevišķa loma Babītes ciema vēstures kontekstā ir vēl dabā eksistējošajai ēkai "Mežziņi" - bijušajai Rīgas pilsētas Piņķu mežniecības ēkai (precīzāk - ēku kompleksam Meža muiža). Sīkāk par to lasiet nodaļās Kultūrvēsturiskais mantojums un Meža muiža. Biedrība apzināja arhīvos un bibliotēkās pieejamo informāciju par šo savulaik nozīmīgo un skaisto ēku. Arī sarunās ar apkārtnes iedzīvotājiem nostiprinājās pārliecība, ka ēka būtu glābjama no iznīcības. Biedrība vairākkārt griezās pie Babītes pašvaldības amatpersonām gan rakstiski, gan personīgi, informējot tās par biedrības aktivitātēm šajā sakarā. Tika izklāstīta esošā situācija, tika piedāvāti risinājumu varianti to glābšanai un kontekstam atbilstošai izmantošanai. Pašvaldība solīja risināt ēkas pārņemšanas, juridisko apgrūtinājumu un tehniskā stāvokļa novērtēšanas jautājumus. Tas ir ticis veikts, taču biedrība šajā procesā iesaistīta netika un biedrības vēstules palika bez atbildes. Taču arī iebildumi biedrībai netika iesniegti. Tāpēc biedrība turpināja iesākto ceļu, un pēc saziņas ar Pieminekļu aizsardzības inspekciju iesniedza tai sagatavotu dokumentu paketi ar lūgumu piešķirt Meža muižas ēkai Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu. Vienlaikus, ņemot vērā ēkas reālo apdraudējumu – tā ir atzīta par avārijas stāvoklī esošu un nojaucamu, tiek lūgts vispirms piešķirt tai jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu. Sīkāk par šā procesa gaitu skatiet nodaļā Aktuāli!