Ievadam
Jūs esat ienācis sadaļā par Babītes stacijas apkārtnes vēsturi. Tas būs stāsts par teritoriju, ko nosacīti varētu saukt par „Babītes galu”. Mēs to nosaucām par Pūpi, jo tā vēsturiski sauca tagadējo Babītes pieturvietu kopš tās izveides pie Tukuma dzelzceļa 1877. gadā līdz pat 1925. gadam – tātad gandrīz 50 gadus. Un ar šādu nosaukumu tolaik saprata arī tās apkārtni. Tas ir izsekojams, sākot ar tā laika pasta adresēm, Bermontiādes kauju norises dokumentiem, līdz pat Marisa Vētras atmiņām un Voldemāra Branka kauju romāniem.
Teju vai visas rakstītās vēstures gaitā šī teritorija ir bijusi Rīgas patrimoniālā apgabala (jeb lauku teritorijas, arī landfogtijas) Piņķu muižas zeme – sākot jau no 1226.g. līdz pat 1940. gadam. Mainījušās varas un valdnieki, bet daudzu namnieku pusmuižiņu un zemnieku saimniecību sensenie nosaukumi vēl tagad ir atrodami Babītes pagasta kartē.
Ļoti vērtīga informācija par Piņķu muižas vēsturi ir apkopota Babītes vidusskolas muzejā Ainas Kvēpas kundzes vadībā. Tomēr pat tur par „Babītes galu” ērti pieejamas informācijas ir samērā maz. Arī publiskajā telpā dati par to ir gaužām skopi. Tam ir savi ģeogrāfiskie iemesli. Piņķu muiža kā otra lielākā patrimoniālapgabala muiža pletās no Kurzemes hercogistes aiz Lielupes līdz pat Daugavai. Namnieki spiedās pie Rīgas, meklējot pilsētas labumus, un Rīga viņus arī uzsūca. Senās Piņķu muižas zemes tagad ir Rīgas pilsētas daļas – Zasulauks, Iļģuciems, Pleskodāle, Damme, Šampēteris, Zolitūde, Imanta...Auglīgākās vietās veidojās zemnieku saimniecības – Kleistu gals, Babītes ezera D krasts, centri veidojās ap Piņķu muižu, Beberbeķi un Pastorātu. Savukārt Babītes gals ir bijis purvains un smilšains, un tāpēc apdzīvotībai un saimnieciskajai darbībai maz piemērots. Straujāka attīstība sākās vien, parādoties nozīmīgākiem tranzīta ceļiem - Slokas ceļam, dzelzceļam. Tomēr pat šī samērā nesenā vēsture jau zūd no ļaužu atmiņas un biedrība stāda sev par mērķi to apzināt un saglabāt.
Savu pētāmo teritoriju esam nosacīti iezīmējuši starp tagadējo Rīgas – Jūrmalas autostrādi rietumos, Jūrmalas pilsētas robežu ziemeļos un Rīgas pilsētas robežu austrumos. Līdz šim tā ir maz pētīta un vienkopus aprakstīta. Bet mēs esam bijuši liecinieki kādam tās vēstures posmam. Un mēs zinām arī daudzus senāku notikumu aculieciniekus. Galu galā mēs jūtam sevī aicinājumu to veikt. Un mums ir tam atbilstoša izglītība un iemaņas. Varbūt nākotnē biedrības spēki augs un tā varēs lūkot pēc plašākas teritorijas, bet varbūt uzradīsies radniecīgas entuziastu kopas, ar kurām kopā varētu tapt arī visa Babītes pagasta (vai bijušās Piņķu muižas) vēsturei veltīts stāsts, kāds daudzām Pierīgas teritorijām jau ir.
Ja kādu nodaļu atrodat vēl tukšu, tad pie vainas ir milzīgais materiālu apjoms, kas pagaidām vēl pašas biedrības spēkiem sabiedriskā kārtā apstrādājams līdz publiskojamai un viegli uztveramai formai. Laikam jau nevar, bet varbūt nemaz arī nevajag mēģināt visu sabāzt vienā mājas lapā. Tam labāk derētu novadpētniecības muzejs. Mums šķiet svarīgi publiskot zinātniski vai dokumentāli pamatotus faktus, konsultējoties ar speciālistiem. Savukārt neapstiprināti vai nepārbaudāmi stāsti tiks minēti kā vēl pārbaudāmas versijas, vai arī kā teikas, nostāsti vai rakstnieku gara darbi, kas var kalpot par intrigu ikviena fantāzijai. Arī šī datu vētīšana prasa laiku. Tāpēc vietne pildās lēni. Par to lūdzam mūs atvainot!
Mēs esam pārliecināti, ka daudzas tukšās vietas aizpildīt varat palīdzēt arī Jūs. Šeit lieti noderētu apkārtnes zinātāju, ilgstošo iemītnieku un darbinieku rīcībā esošās agrāko laiku fotogrāfijas, raduraksti un dzimtas māju vēsture, karadarbības, saimnieciskās rosības, sabiedriskās dzīves norišu liecības, notikumu aculiecinieku pieraksti un atmiņas, kā arī jebkas cits, ko svarīgi zināt ikvienam, kuram ir interese par savām un sava novada saknēm.
Mēs netīkojam pēc Jūsu mantas! Nekas nav jāplēš no albūmiem! Ar Jūsu atļauju mēs pierakstīsim Jūsu stāstu, ar pārnesamo skeneri ieskenēsim dokumentus vai fotogrāfijas. Mēs jau ne reizi vien esam pārliecinājušies, kā šķietami nenozīmīgs fakts vai sadzīvisks foto var sniegt kādas smagas mīklas atminējumu, savienot satrūkušas notikumu ķēdītes posmus.
Tāpēc aicinām ikvienu līdzdarboties, lai šī vēstures grāmata veidojas patiesa un pilnīga. Ar savu pienesumu arī Jūs iekļūsiet šīs grāmatas autoru garajā sarakstā!
Ar patiesu cieņu un sadarbības vēlējumiem biedrības „Pūpe” vārdā Arturs Orlovskis