Meža muiža

Rīgas pilsētas Piņķu mežniecības ēku komplekss „Meža muiža” ir pirmā nopietnā sabiedriskā būve Babītes ciema teritorijā. Tās projekts tika izstrādāts "saziņā ar Rīgas pilsētas muižu valdes Mežu nodaļu". Rīgas pilsētas Būvnodaļas arhitekta B. Bocka (pagaidām nav precīzāku ziņu par šī uzvārda pareizrakstību un izrunu) izstrādātais Piņķu mežziņa  dzīvojamās mājas projekts apstiprināts 1923. gada 7. aprīlī. Tika izsludināts konkurss, un 1924. gada 2. aprīlī tika noslēgts līgums ar būvuzņēmēju Lauri Buchbinderu par ēkas celtniecību Pūpē.
Tajā tika paredzētas arī telpas Rīgas pilsētas Piņķu mežniecībai. Tolaik tā bija bagātākā Rīgas pilsētas mežniecība. Ar 1924. gadu šajā ēkā sāka strādāt un arī dzīvot dienesta dzīvoklī tās pirmais mežzinis Rihards Preinvalds. Eku īpašnieks tolaik bija Rīgas pilsētas pašvaldība. Mežziņa dienesta zeme sastādīja 114 pūrvietas (virs 45 ha).

Ēku kompleksā ietilpa mežniecības kantora ēka, kūts, klēts (noliktava), šķūnis un pagrabs. Bija ierīkots arī dziļais pumpējamais ūdens sūknis.

1929. gada Valsts Statistiskās Pārvaldes veiktajā Lauksaimniecības skaitīšanā cita starpā uzrādīta 1 koka dzīvojamā ēka, 1 koka labības šķūnis, pa vienam jaukta tipa kūts, klēts un pagrabs, kā arī 2 citas nenosauktas koka ēkas, tātad kopā 7 būves. Ūdens apgādei izmantoti 2 metāla sūkņi (pumpji) un 1 cita mehāniska ierīce ūdens piegādāšanai. Dzīvojamā ēka (kantora ēka), savulaik respektabla celtne ar glītu mansardu un skaistu interjeru, būvēta kā koka stāvbūve ar mūra lieveņiem un verandu, plakanā šīfera lokšņu jumta segumu, aprīkota ar lietus ūdens notekrenēm. Interjerā pelēka grīda, baltas sienas, mūrētas krāsnis, koka trepes uz 2. stāvu. Ēka sastāv no 5 istabām, no kurām 4 apdzīvo saimniecības vadītājs Rihards Preinvalds ar ģimeni. Kantorim atvēlēta 1 istaba un priekšistaba. Augšā divas guļamistabas, abos stāvos vannas istabas, sausās tualetes. Apakšā 2 virtuves, pieņemamā istaba, kantoris. Maizes krāsns, lielais katls lopu ēdienam. Kurinot krāsni, augšā varēja padot siltu ūdeni.

1935. gada tautas skaitīšanā ēkas nosaukums ir Mežziņa muiža. Valsts Statistiskās pārvaldes Forma 2 uzrāda 6 dzīvojamās istabas, ko apdzīvo 7 personas, to skaitā 5 Preinvaldu ģimenes locekļi un 2 palīgstrādnieki. Mājā ir elektroapgāde, dzeramo ūdeni nodrošina pumpis (artēziskā aka).

Pēc kara ēka ar nosaukumu „Mežziņi” tāpat tika izmantota mežniecības vajadzībām, tajā tika ierīkoti arī dienesta dzīvokļi. 1. stāvā bija kantora telpa, kā arī blakus tika ierīkoti dienesta dzīvokļi virsmežsargam Verneram Grasmanim un mežu patologam Arnoldam Kaucim. 2. stāvā bija dienesta dzīvokļi mežzinim Guntim Brutānam, kā arī grāmatvedei Ainai Strazdiņai. Turpmākajos gados īrnieki saņēma apbūves gabalus jaunceļamajos MRS ciematos un pārcēlās uz savām jaunajām mājām, vai arī saņēma dzīvokļus jaunuzceltajās daudzdzīvokļu mājās. Tad „Mežziņu” mājās tika ierīkots radiostaciju rāciju remonta un regulēšanas stacija, kurā apkalpoja radiostacijas un rācijas visas Latvijas mežniecību vajadzības. Tajā strādāja vecākais inženieris Ojārs Fabiānovičs (meistars) un radio inženieris Jānis Zeimulis.

Kūts sākotnējais izkārtojums – dzelzceļa pusē govis, otrā galā ratnīca, virtuve ar dzīvokli rentniekam, pa vidu zirgi. Pēdējais rentnieks ir bijis Ādolfs Kundziņš – mežsaimniecības, vēlāk mežrūpniecības saimniecības šoferis. Kūts ēka bija tik kvalitatīvi būvēta, ka, pateicoties tā laika MRS direktoram E. Ezerlīcītim, tā tika piemērota un pārbūvēta par vēl joprojām funkcionējošu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vēsturiskajā apjomā. 2017. gadā tā izskatījā šādi . Klēts kalpoja par noliktavu (graudi zirgiem, inventārs) arī MRS laikos. Pagrabs tāpat turpina funkcionēt mājas iedzīvotāju vajadzībām (2017. gadā  ).

Tātad viss bijušās Meža muižas ēku komplekss joprojām ir pilnībā saglabājies dabā. Par tā nozīmi apkārtnes kultūrvēsturiskā kontekstā lasiet šeit.

Situācija ar „Mežziņu” ēku - (bijusī Meža muiža)

2014. gada janvārī Biedrības rīcībā nonāk informācija, ka pēc Babītes pašvaldības pasūtījuma ir veikta divu bijušās Meža muižas kompleksa ēku (tagad „Mežziņi”) tehniskā apsekošana un ir sagatavots atzinums par to tehnisko stāvokli – tās atzītas par avārijas stāvoklī esošām un nojaucamām.

Babītes pašvaldības vadītājs biedrībai savulaik ir atzinis, ka pēc pašreizējo iemītnieku pārvietošanas pavasarī ir paredzēts ēkas nojaukt.

2014. gada 26. janvārī biedrība vēršas pie Babītes novada domes un tās Attīstības komitejas ar vēstuli Par Mežziņu ēku, pievienojot pielikumā gadu iepriekš pašvaldībai adresētu vēstuli Par muzeja ideju, kas līdz adresātam nebija nonākusi.

Biedrība nesaņem ne Babītes novada Domes, ne tās Attīstības komitejas atbildi, bet nesaņem arī iebildumus šajā sakarā. Tāpēc 2014. gada 14. martā biedrība iesniedz Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai sagatavotu dokumentu paketi (iesnieguma teksts) ar lūgumu piešķirt Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu ēkai „Mežziņi”, kas atrodas Babītē, Babītes pagastā, Babītes novadā, ņemot vērā minētās ēkas (un kopumā visa bijušās Meža muižas kompleksa) kultūrvēsturisko nozīmi Babītes ciema attīstības kontekstā.

Vienlaikus, ņemot vērā ēkas reālo apdraudējumu – tā ir atzīta par avārijas stāvoklī esošu un nojaucamu, tiek lūgts vispirms piešķirt tai jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu.

Atbildot uz biedrības gatavību klātienē piedalīties lietas izskatīšanā, tā tiek uzaicināta uz Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdi.2014. gada 4. aprīlī. Tajā tiek nolemts lietu izpētīt detalizētāk un virzīt tālāk, informējot par to arī pašvaldību. Komisijas priekšsēdētājs Juris Dambja kungs izsaka ideju, ka ēka varētu kalpot arī kā tās noskaidrojamā arhitekta piemiņas objekts.

Babītes novada domes sēdes 2014.gada 28.maija Protokols N r. 6  #46 :

Izvērtējot augstāk minētos argumentus un Finanšu komitejas 22.05.2014. atzinumu (protokols Nr.5,10.§), atklāti balsojot „par” 13 balsis (A.Ence, T.Tadeušs, J.Bērziņš, R.Bērziņa, D.Kuzņecova, I.Pūķe, I.Dubra, I.Bude, N.Antipenko, J.Ivanovs, E.Vinceviča, I.Bērziņa, G.Senkāns)  „pret” nav balsis, „atturas” nav balsis,

Babītes novada pašvaldības dome nolemj:  Nepiekrist ēkas „Mežziņi” iekļaušanai Valsts kultūras pieminekļu sarakstā.

Tātad Babītes novada vadība šo ēku uzskata vienkārši par graustu. Visticamāk, lielai daļai deputātu par tās vēsturi nav sīkākas informācijas un tāda arī netika sniegta. Biedrības viedoklis un paskaidrojumi prasīti netika, biedrība par sēdi informēta netika un biedrības pārstāvis uz sēdi aicināts netika.

Gaidīsim Pieminekļu inspekcijas lēmumu!  Ja Jums arī ir kas sakāms šajā sakarā, rakstiet šeit!

  Biedrība "Pūpe" jūlija sākumā ir saņēmusi Babītes iedzīvotāju parakstītu (52 paraksti) iesniegumu ar lūgumu nepieļaut šīs vēsturiskās ēkas sabrukšanu vai tīšu nojaukšanu. Iesniegums ir adresēts arī Babītes novada domei un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai. Parakstītāju vidū ir bijušie mežrūpniecības saimniecības, mežniecības, to struktūrvienību vadītāji (bijušie direktori E. Ezerlīcītis, I. Grugulis), tuvējo māju iedzīvotāji, arī bijušie minētās ēkas darbinieki un īrnieki. Tas tomēr liecina par zinošu cilvēku ieinteresētu attieksmi.

Pieminekļu inspekcija sniedz atzinumu, ka tā NEATBALSTA ēku kompleksa "Mežziņi" iekļaušanu Valsts kultūras pieminekļu sarakstā, taču rekomendē pašvaldībai sadarboties ar NVO (to skaitā biedrību "Pūpe").

Līdz šai dienai Babītes novada pašvaldība nav sazinājusies ar biedrību, bet tai esot plāns ēku nojaukt.

2017. gada vasarā tā izskatās šādi .

TAS IR NOTICIS! Sacīts - darīts! Meža muižas ēka 2020. gada marta sākumā ir nojaukta!

Tam iztērēts 14800.- eiro: https://iepirkumi24.lv/iepirkumi/buvnieciba/2020-03-dzivojamas-majas-un-... Tas varēja būt labs sākums vēsturiskās ēkas atjaunošanai!

Kas tālāk gaida tai pieguļošo teritoriju? Vēl padomju gados šeit bija iekārtots laukums sporta spēlēm, pārējā - daļēji kopti dārzs un apstādījumi. Vēlāk tika ierīkots smilšu laukums āra volejbolam. No 2020. gada marta līdz 2021. gada augustam ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu tiks realizēts pašvaldības projekts par āra trenažieru laukuma izveidi: http://www.babite.lv/lv/ara-trenazieri-babite/ un http://www.babite.lv/lv/lidz-aprila-beigam-babite-uzstadis-sesus-ara-spe...

Projekta kopējās izmaksas – 46 339.84 eiro, kur 13 500 eiro – finansējums no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai*. Izpildītājs, saskaņā ar 2021. gada 3. februārī noslēgto līgumu,  – SIA “KULK”. Tātad pašvaldībā šim mērķim atradās 32 839.84 eiro.

Prioritātes ir uzskatāmas. Ja reiz Babītē nav ne baznīcas, ne skolas, ne vairs pat kultūras nama, tad laikam nav vajadzīga arī vēsture...