Nosaukumi

  Pūpe, Babīte, Spilve. No kurienes šādi vārdi?

   Vietvārdiem lielākoties skaidrojumu meklē ļoti tālā senatnē. Parasti tas tā arī ir. Vietvārdi ir seno iedzīvotāju ģeogrāfiskā karte. Kāda lielāka ļaužu grupa, ilgstoši dzīvojot kādā apvidū, esot saskarsmē ar kādu strautu, akmeni, gravu, kaut vai pa gabalu ilgstoši redzot kādu kalnu vai ezeru, dod tam saziņā visiem saprotamu nosaukumu. Tas palīdz orientēties, dzīvot un saimniekot tuvākā vai tālākā apkārtnē. No paaudzes paaudzē lietots tas aiziet plašajā pasaulē cauri laikiem. Tā mēs varam gūt priekšstatu par kādas tautas ieražām, ticējumiem vai dzīves apstākļiem dziļā senatnē. Reizēm vietvārdi pārdzīvo pat savu vārda devēju tautu, valodas izmaiņas vai tautu staigāšanas. Arhitekta Edgara Šēnberga 1987.g. izveidotā radošā grupa un domubiedri apgalvo, ka Latvija ir senās ķeltiskās Eiropas daļa, ka vairums seno Rīgas un Pierīgas vietvārdu ir tīrā ķeltu valodā.  Gadsimtiem atkārtoti tie kļuvuši latviešiem par savējiem. Pirmskrustnešu laikā latviešu senči, sensakšu ekspansijas dzīti, atnesuši tos šurp no savas pirmdzimtenes Anglijā un Bretaņā. Akadēmiskā zinātne tam pagaidām negrib piekrist. Vadošie arheoloģijas speciālisti ir visai skeptiski pret šo ķeltisko mantojumu. Vismaz līdz šim nav atrastas Pūpes teritorijā kādu senu apmetņu pēdas, jo dabas apstākļi vēsturiski te nav bijuši dzīvei un saimnieciskai darbībai diez ko noderīgi.

   Viedokļi par Babītes nosaukuma izcelsmi variē no ķeltiskās versijas ar nozīmi - plašums, cauri vāciski neko nenozīmējošajam Babet, līdz pat teikai par Bābeti vai Babīti, kura mierīgi ganījusi govis, kad tai pēkšņi uzkritis garām slīdošais mākonis, pārvērsdamies par Babītes ezeru. Spilves nosaukums tiek skaidrots ar Spilves pļavās vairumā augošo zālaugu ar šādu pašu nosaukumu. Bet kāpēc spilve ir nosaukta par spilvi...? Pārējie vietvārdi lielākoties ir saistīti ar seno laiku sētu saimnieku uzvārdiem, kuri zināmi vien tiem, kas savulaik šos uzvārdus ir nesuši vai saviem zemniekiem un kalpiem devuši.

  Kāpēc Pūpe ?

     Ar vārdu pūpe latviešu valodas vārdnīcas apzīmē kuģa pakaļgalu. Kāds tam būtu sakars ar šo apvidu? Daži mēģina rast tam skaidrojumu no tiem aizvēsturiskajiem laikiem, kad pāri šīm vietām šalkoja jūra. Varētu mēģināt saistīt to ar kuģojamas upes tuvumu (ģeologi domā, ka senāk Lielupe esot plūdusi pa tagadējo Babītes ezera gultni, un tālāk pa tagadējo Hapaka grāvi savienojusies ar Daugavu). Vēl kādam šis vārds šķiet tīri labi saprotams ķeltu valodā. Droši vien var atrast tam nozīmi arī kādā citā tuvāku kaimiņu valodā. Taču tikpat labi pamatā var būt vāciskā rakstībā sagrozīta mūsu pašu latviešu pupa vai pups. Tomēr, paritinot atpakaļ vēstures kamoliņu, no arhīvos un bibliotēku fondos noslēptām dokumentu drumslām veidojas nebūt ne tik teiksmaina vēsture.

     Pirmajās Piņķu muižas vaku grāmatās vārds Pūpe vēl nav atrodams. Bet tad, 1708. gadā Piņķu draudzes baznīcas grāmatā pirmo reizi parādās vārds, jeb precīzāk, uzvārds Pūpe (Puhpe) – tiek reģistrētas Pūpes Jura (Puhpe Jurr) un Zapes (Sappe) meitas Engeles kristības. Tajās dalību ņēmuši bez Pūpes Miķeļa un viņa sievas Engeles arī netālā Šokmaņu kroga krodzinieks (Schockmans Krüger) Pēteris ar sievu Ilzi. 1777.g. ģeodēzista Bekmaņa zīmētajā kartē, jau skaidri redzams  Pūpes krogs (Pupen Krug) ar norādi uz tā saimnieci (īpašnieci? rentnieci?) krodzinieci Trīni (Krügersche Thrine).

     Tātad visticamāk, Pūpes kroga (vai vispār Pūpes) nosaukums ir cēlies vienkārši no cilvēka uzvārda, kas izveidojis vai sācis saimniekot šajā muižas rūpalā. Bet kādus ceļus tas bija gājis un no kurienes nācis, - varbūt tieši Jums izdodas to izdibināt!

  Pūpe vai Babīte?

   Ir viedoklis, ka Pūpes apzīmējums šai teritorijai ir fikcija, mākslīgs veidojums. Vēsture tomēr liecina ko citu - tas ir ticis lietots šīs teritorijas apzīmēšanai, un radies tas bija tepat uz vietas, no vēsturiskā Pūpes kroga. Mūsu nolūks nav pārspīlēt viena kroga nozīmi apkārtnes vēsturē, tomēr apstākļu attīstības rezultātā Pūpes krogs nospēlēja savu lomu īstajā vietā un īstajā brīdī. 19.gs. beigās, būvējot Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju, tolaik jau vairāk kā 100 gadus vecais Pūpes krogs iegadījās tieši šo divu arvien pieaugošas nozīmes ceļu krustojumā, tādējādi dodot nosaukumu sākotnēji dzelzceļa pieturvietai, bet nākamos gandrīz 50 gadus arī teritorijai, kurai attīstības plānos tika paredzēta nozīmīga nākotne. Jau 1912. gadā Dzimtenes Vēstnesis (15. decembra nr.292) atzīst, ka “beidzamos gados Pūpes stacijas apkārtne sāk izvērsties par stipri apdzīvotu centru”, un tā laika adrešu grāmatās līdzās vietas apzīmējumam (pat attālajām Sēbru un Klīves tvaika dzirnavām) figurē apzīmējums “Pūpe” kā teritoriāla piederība.

  Savukārt Babītes nosaukums šai vietai ir pievilkts daudz vēlāk, un turklāt no citurienes. Līdz pat 20. gadsimta 20.-tiem gadiem apzīmējums “Babīte” saistībā ar Pūpes stacijas apkārtni nav konstatēts. Ar Babītes nosaukumu saistījās vien Babītes ezers un tā apkaime. Tikai 1925. gadā, kad līdz tam esošo Piņķu pagastu pārdēvēja par Babītes pagastu, šis nosaukums ienāca apskatāmajā teritorijā administratīvi. Ar 1925. gadu beidzās Pūpes “laikmets” Babītes vēsturē, jo šajā gadā tiek nolemts pārdēvēt arī Pūpes staciju par Babīti. Pārdēvēšanas motivāciju vēl nav izdevies atrast. Iespējams, jaunceļamā stacija Babītes  nosaukumu ieguva līdz ar pagasta nosaukuma maiņu. Pūpes krogs uz to laiku vairs neeksistēja nosaukuma sasaistei, bet apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu tā īsti nebija izveidojusies. Lai dzīvo Babīte!

   Lai arī kādam viedoklim Jūs dotu priekšroku, tā ir mūsu vēsture, un to ir vērts zināt! Biedrība ir nospraudusi sev mērķi pētīt to, darbojoties zem šī skaistā nosaukuma! Un Jūsu ziņā ir izdarīt izvēli par līdzdalību šajā procesā!