Pūpes krogs

   Pūpes kroga sākumu vēl nav izdevies uztaustīt, taču kaut kādas pieturas zīmes ir atrastas.

   Piņķu draudzes baznīcas grāmatā 1708. gadā pirmo reizi parādās uzvārds Pūpe (Puhpe), reģistrējot Pūpes Jura (Puhpe Jurr) un Zapes (Sappe) meitas Engeles kristības. Tiešas saistības ar krogus lietām šeit vēl nav atrodamas, vien tā, ka kristībās dalību ņēmuši bez Pūpes Miķeļa un viņa sievas Engeles arī netālā Šokmaņu kroga krodzinieks (Schockmans Krüger) Pēteris ar sievu Ilzi. Toties 1777. gada ģeodēzista Bekmaņa (Johann Gotthardt Beeckmann) Piņķu muižas kartē Rīgas – Slokas lielceļa malā jau skaidri iezīmēts Pupes krogs (Pupen Krug) ar tam piederošajām zemēm, kur saimnieko krodziniece Trīne (Krügersche Thrine). Tātad kroga izveide ir notikusi laikā no 1708. līdz 1777. gadam. 1795. gada  Piņķu muižas dvēseļu revīzijā minēts jau cits Pūpes krodzinieks (Pupen-Krüger) Pēters 35 g.vecs, viņa sieva Trīne (Triene) – 26 g., viņu bērni Andrejs 2 g. un Trīne (Triehne) ¼ g. Vēlākajās revīzijās viņu kārtas numurs (96) ir izlaists. Iespējams, ka kroga darbībā ir bijuši arī pārtraukumi. Tam par iemeslu varēja būt gan vairākkārtējas alkohola apkarošanas kampaņas, gan valstiskas direktīvas, piem., tika mainīti noteikumi, pēc cik verstīm uz lielceļiem jāierīko krogi (pārējie ir slēdzami), to iespējas pildīt zirgu maiņas vai pasta punktu funkcijas u.c. Tomēr visās vēlākajās kartēs Pūpes krogs ir nemainīga sastāvdaļa, mainīga bija tikai tā nosaukuma rakstība.

   Ar 19.gs. datētā Slokas ceļa kartē no Rīgas līdz Lielupes pārceltuvei izsekojami …- Kappeneek – Pupekrug – Garozz – Schockmann – Sleper -  …

   1819. g. revidenta Kristiana Rehes (Stadt Revisor C.H.Rehe) uzmērītā Slokas ielas karte (Schlocksche Straße)  …- Kappenek – Meijer – Puppen Krug –Buschwäckter (mežsargs) Garros – Schak – Schlepern -… 

     Krogs atradās Rīgas jūrmalas ceļa malā un bija nozīmīgs pieturas punkts toreizējai tranzītsatiksmei starp Rīgu un jūrmalas ciemiem -  iecienītām rīdzinieku vasaras atpūtas vietām. 1877. gadā tika pabeigta Rīgas - Tukuma dzelzceļa būve. Pūpes krogs iegadījās tieši blakus jaunizveidotajai dzelzceļa pārbrauktuvei - izcili piemērotā vietā dzelzceļa pieturvietas izveidei. Un tāda arī tika izveidota, tās nosaukumu aizgūstot no šī jau tolaik vairāk kā 100 gadus vecā kroga.

    Pūpes krogs bija iemantojis lielu popularitāti rīdzinieku vidū. Tolaik vairāk gan tika lietots tā vāciskais nosaukums Schmandkuchenkrug (no augšvācu Schmandkuchen – putukrējumkūka). Tas varētu būt tāpēc, ka atpūtnieki, braucot uz jūrmalu un atpakaļ, tajā pa laikam pūtināja zirgus un baudīja krodzinieka J. Kalniņa (Kalning) kafiju ar gardajām krējuma kūkām. Tā Rigasche Rundschau svētdien 3. janvārī 1904.g. raksta: "Vecais Krējumkūku krogs  pie Pūpes stacijas, kas kopš 1900.g. 1.jūlija bijis slēgts, ir no (1904.g.) 1.janvāra atkal atvērts. Izbraucienos uz jūrmalu šis jau izsenis iemīļotais pieturpunkts atkal kļuvis pieejams, kur var sevi iekšķīgi un ārīgi sasildīt un palutināt ar gardajiem sacepumiem, no kā krogs ir savu vārdu guvis”.

Vēl vairāk – 1914. gadā izdotajā Konstantīna Mettiga (C. Mettig) Rīgas ceļvedī daiļrunīgi ieteikts ceļiniekiem pa Slokas ielu iegriezties slavenajā Krējumkūku krogā:

/Garāka ceļa gājējiem ieteikts pa Slokas ielu aizceļot uz Pūpi līdz slavenajam Putukrējumkūku krogam. No šejienes raiti līdz idilliski izvietotajai Piņķu baznīcai un tālāk dienvidu virzienā cauri skaistiem veciem mežiem līdz dzirnavām un Beberbeķu muižai, kas ļoti gleznaini guļ pie Bebru strauta .../

Šāds izskatījās Pūpes krogs 20. gs. sākumā. Šī atklātne atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta “Zudusī Latvija” arhīvā ar nezināmu uzņemšanas laiku un objekta atrašanās vietu. Atklātne ir pastā datēta ar 1905.g.5.novembri, fotografēšanu veikusi firma Hebenspergers & Co. Šī tolaik samērā slavenā  firma darbojās 1900-1916.g., savukārt Pūpes krogs bija ciet no 1900.g. 1.jūlija – 1903.g.31.decembrim. Tātad darbojošs Pūpes krogs varēja būt fotografēts vai nu 1900.g. pirmajā pusē, visu 1904.gadu vai arī 1905. gada sākumā. Atrašanās vietu esam norādījuši ar kursoru (Zudusī Latvija), jo Pūpes kroga pagrabs vēl dabā eksistē un ir labā darba kārtībā (2017. g. ). Vietējie baumo, ka jau padomju gados  t.s. Hruščova arhitektūras stilā celtā 3-stāvu balto ķieģeļu  dzīvojamā māja “Pūpes” uzbūvēta tieši vecā kroga vietā (rokot pamatus, esot vairumā atrasti dzelteni zviedru laika ķieģeļi). Tas gan maz ticams, jo fotogrāfijā krogs  redzams pie paša ceļa, savukārt dzīvojamā māja atrodas krietni nost. Diez vai Slokas ceļa trase ar visu pārbrauktuvi būtu tik būtiski pārvietota sāņus. Bez tam pagrabs uzņēmumā nav redzams, tātad varētu būt kroga tālajā galā (tātad ar ieeju no kroga puses). Diez vai pagrabu būtu būvējuši ar ieeju prom no kroga – lai tiktu iekšā, būtu jāiet ap pagrabu apkārt !).

  Arī šī fotogrāfija ir izmantota kā atklātne, šoreiz bez autora un laika norādes, pastā datēta ar 1913. gada 30. martu.

  Vairāk Pūpes kroga fotogrāfiju biedrības rīcībā nav.

  Arī par kroga  beigām pagaidām ziņu nav – tās varētu meklēt arhīvos sakarā ar kroģēšanas licencēm vai nodokļu atskaitēm. Ja kroga darbība nav izbeigusies dabīgā ceļā, tad jādomā, ka punktu varēja pielikt I Pasaules karš. Piņķu mežniecības virsmežziņa Riharda Preinvalda meita Tamāra Čēma, kas patreiz dzīvo netālajos “Stūrīšos”, atceras, ka bērnībā 1929.g. vasarā no Pūpes pagraba noskatījusies, kā uz Jūrmalu garām braucis Zviedrijas karalis, bet no kroga gan nekādu palieku tuvumā vairs neesot bijis…