Augšanas apstākļi

Dažādi augi ir cēlušies un attīstījušies, piemērojoties atšķirīgiem augšanas apstākļiem dažādās klimatiskajās zonās. Tomēr daudzi augi spēj vairāk vai mazāk pielāgoties arī citādiem apstākļiem, reizēm pat kļūstot par agresīvām “nezālēm”. Sevišķi veiksmīgi augi iedzīvojas, pateicoties prasmīgai aprūpei.

  Ja klimatisko fonu un sezonālās svārstības āra apstākļos nav iespējams radikāli izmainīt, tad vairākus augiem nepieciešamos apstākļus ir iespējams nodrošināt mākslīgi.

  Reljefa un augsnes (edafiskos) apstākļus varam vai nu efektīvi izmantot (esošos), vai arī prasmīgi radīt no jauna, veidojot dārzu vai apstādījumus.

  Mitruma režīmu varam nodrošināt ar drenēšanu pārliecīga mitruma novēršanai, atbilstošas augsnes sagatavošanu (kūdraina rododendriem, mālaina, smilšaina) lielākā laukumā, veiksmīga mikroklimata izveidi, vai mākslīgo laistīšanu.

  Vēja ietekmi varam mazināt ar veiksmīgu mikroklimata izmantošanu vai veidošanu, ierīkojot dzīvžogus, vējlauzēju joslas, aizsargmūrus, gudru augu izvietojumu.

  Gaismas prasības katram augam konkrēti iespējams nodrošināt, pareizi izmantojot esošu stādījumu situāciju vai pareizi plānojot augu izvietojumu. Visiem augiem gaisma ir nepieciešama augšanai un fotosintēzei. Tomēr atkarībā no augšanai un pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamā gaismas daudzuma augus mēdz iedalīt saulmīļos un ēnciešos. Saulmīļi parasti slikti jūtas ēnā - tie vai nu izstīdz, vai nezied, vai var pat aiziet bojā. Savukārt ēncieši parasti cieš atklātā saulē. Ir samērā liela augu grupa (lielākā daļa mūžzaļo augu), kam mūsu apstākļos ir nepieciešams noēnojums agri pavasarī, kad saknes vēl ir sasalušas, bet saule jau karsē, rezultātā pat samērā izturīgiem skuju kokiem "apsvilinot" skujas. Daži raiblapainie (raibskujainie) augi mēdz apsvilt saulē, taču ēnā slikti krāsojas. Šādos gadījumos nevajadzētu uztvert ieteikumu audzēt gaismā kā nepieciešamību stādīt atklātā saulē. Augam ir vajadzīga ne tik daudz tiešā saules apspīdēšana, cik brīva gaisma virs galvas! Citu koku neaizsegta debestiņa dos to nepieciešamo kliedētās gaismas daudzumu, lai lapas fotosintezētu, labi justos un krāsotos. Ideāli būtu, ja saules jūtīgu stādiņu kāds lielāks augs pasargātu no tiešās pusdienu saules pavasarī un vasaras cepienā.