Augu aizsardzība
Kaitēkļi un slimības
Lapu kokaugu kaitēkļi un slimības aprakstīti daudzos augļkopības avotos, tāpēc šeit tiek apskatītas skuju kokaugu kaites un to apkarošanas iespējas.
Egles un priedes apdraud LAPUTIS, kas sūc sulu no jaunajām skujām un dzinumiem. Tas izraisa skuju un dzinumu dzeltēšanu, mazina dzinumu pieaugumus un novājina augu. Apkaro izmantojot bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus vai nopietnākas invāzijas gadījumā ar "Aktaru" vai "Fastaku".
Jaunās priedītes apdraud arī MIZAS BLAKTIS un viņu kāpuri, kuri sūc auga sulu. Bojājumu dēļ tiek traucēta sulas cirkulācija kokā, atmirst dzinumi – jaunās priedītes sāk kalst no galotnes uz leju.
Apkarot grūti. Var mēģināt apsmidzinot ar vaivariņu izvilkumu. No ķīmiskajiem preparātiem lieto "Fastaku".
Egles un baltegles apdraud SIBĪRIJAS HERMESS. Kāpuri un pieaugušie hermesi sūc skuju sulu. Sūkuma vietās veidojas dzeltenīgi plankumi un bojātās skujas priekšlaicīgi nobirst. Stipras invāzijas rezultātā koks var aiziet bojā.
Ja uz lapegļu skujām un dzinumiem redzami mazi, balti, pūkaini kamoliņi, tas ir lapegļu agrais hermess un lapegļu zaļais hermess. Kaitējuma pazīmes – skujas sūkuma vietā saliecas un dzeltē. Šos kaitēkļus apkaro miglojot ar "Fastaks" vai "Decis". Miglo agri pavasarī un rudenī.
Dažkārt jaunas priedes bojā priežu pumpuru un zaru TINĒJI. Bojājumus izdara tinēju kāpuri, priedēm zūd jaunais pieaugums, tās izaug kroplas un neglītas. Šo kaitēkļu dabiskais ienaidnieks ir putni un plēsīgie kukaiņi. Aukstās ziemās tie izsalst. Tinējus apkaro ar "Fastaku".
Priedes apdraud arī priežu ZĀĢLAPSENES, kas nograuž skujas, un tādā veidā novājina koku. Apkaro ar "Fastaku".
Skuju kokus nesmādē arī MAIVABOĻU, SPRAKŠĶU KĀPURI, kas dzīvo zemē un grauž koka saknes.
SKUJBIRE rudenī izraisa priežu un egļu skuju dzeltēšanu, brūnganu plankumu veidošanos un biršanu. Skujbiri izraisa sēnes, kuru attīstībai labvēlīgs ir mitrs un lietains laiks. Apkarošanai izmanto "Čempions" un "Ditāns".
Priedēm nevēlams kaimiņš ir apse, jo tā ir starpsaimnieks PRIEŽU-APŠU RŪSAI. Visbiežāk šī slimība skar līdz 12 gadus vecas priedītes. Visbīstamākā šī slimība ir parastajām priedēm (Pinus silvestris), taču tā mēdz skart arī Veimūta priedes (Pinus strobus) un kalnu priedes (Pinums mugo). Slimību izraisošās sēnes pārziemo uz apšu lapām. Kaitējumu priedēm veicina bagātīgi nokrišņi vasaras vidū. Rūsa samazina stādu augšanu, bojā stumbra serdi, stipri inficētie dzinumi deformējas, izliecas S veidā un nokalst. Slimie stādi būtu jāiznīcina. Apkarošanai izmanto "Ditānu", "Čempionu", ieteicams likvidēt tuvumā augošās apses.