Augu kopšana

Mēslošana

Ja augs iestādīts pareizi ielabotā augsnē, pirmajā gadā tas nav papildus jāmēslo - vien jānodrošina ar nepieciešamo mitrumu. Skujeņiem nepatīk ilgstošs sausums.

Pavasarī, kad sniegs nokusis un atsākas veģetācija, skuju kokaugi jāmēslo ar skuju kokiem paredzēto mēslojumu ražotāja norādītajās devās. Parasti tas ir lēni šķīstošs minerālmēslojums granulās, kas satur auga augšanai un veselībai nepieciešamos makro- un mikro- elementus. Ilgas iedarbības minerālmēslojums šķīst un iedarbojas pakāpeniski – 3 līdz 6 mēnešu laikā. Granulas izbārsta ap auga saknēm un viegli ierušina augsnē. Skuju kokus var mēslot arī ar ātras iedarbības šķīstošu mēslojumu. Mēslošana notiek caur skujām, laistot vai apsmidzinot augus. Šo mēslojumu šķīdina, un tā koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,5-1%, turklāt augiem pirms tam jābūt salietiem. Pirmo reizi mēslo aprīļa beigās – maija sākumā, atkārtoti jūnija beigās – jūlija sākumā. Skuju koku mēslošanai nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus vai vircu. Būtu jāizvairās no lielām slāpekļa devām arī aktīvās augšanas periodā, jo tas nevajadzīgi stimulēs augu augšanu, bet strauji izdzīti augi sliktāk sagatavosies miera periodam un sliktāk ziemos. Kompaktās pundurformas var izstīdzēt un zaudēt savu raksturīgo blīvumu. Jebkurā gadījumā jāatceras, kas skujeņus ir vieglāk pārmēslot nekā nobadināt

Apgriešana

Kokus apriež un veido, lai piešķirtu tiem kādu noteiktu formu, lai ierobežotu to augšanu, veicinātu zarošanos. Svarīgi ievērot pareizo griešanas laiku.

Lielākā daļa lapu kokaugu ir apgriežami pavasarī, kad redzami ziemas sala, sniega smaguma, vēja radītie bojājumi. Taču ir kokaugi, kurus pavasarī nebūtu ieteicams traumēt. Tie ir sulojošie kokaugi (bērzi, kļavas, arī skābarži, alkšņi, krūkļi), kas caur griezumu brūcēm var jūtami ciest, inficēties, pat pilnībā nosulot. Arī pavasarī apgriezti vīnkoki var pilnībā nosulot. Valriekstiem pavasara griezuma rezultātā nosulo un atmirst stumbrs zem nogrieztā zara, un tas jaunākam kociņam var izrādīties liktenīgi. Retāk sastopamiem kokiem būtu jānoskaidro to apgriešanas laiks, lai izvairītos no kļūdām.

Par ziedošo krūmu apgriešanu ir daudz informācijas dārzkopjiem veltītajā literatūrā, bet būtiski ir ļoti bagātīgi ziedošo augu (ceriņi, hortenzijas. rododendri, rozes, spirejas, arī virši, forsītijas, čužas u. c.) pārziedējušās skaras izgriezt (rododendriem - akurāti izlauzt), lai aiztaupītu auga spēku nākamā gada ziedēšanai.

Specifiska ir dzīvžogu un formēto augu apgriešana, bet arī tam ir daudz informācijas mēdijos.

Augļu koku apgriešana (vainaga veidošana, atjaunošana) būtu ieteicama nevis pavasarī, bet vasarā. Pavasarī koks savus spēkus velta augšanai un ziedēšanai, pēc apgriešanas augšanas spēki bieži vien realizējas spēcīgās atvasēs vai ūdenszaros, kas ātri kompensē zaudēto vainagu, diemžēl nereti sarežģījot tā kopšanu nākotnē. Vasarā koks spēkus virza augļu ražai. Aktīvā augšana piebremzējas, bet ar to pietiek, lai griezuma brūces līdz rudenim paspētu veiksmīgi aizvilkties. Turklāt, veicot apgriešanu pēc ziedēšanas, kamēr augļaizmetņi vēl ir mazi, tiek efektīvi normēta raža un pareizi izretināts vainags. Rezultātā atlikušie augļi augs gaismā, būs veselīgi, lieli un kvalitatīvi, savukārt koks nenotērēs spēkus pārbagātai, vidēji kvalitatīvai ražai, bet varēs tos veltīt veiksmīgākai nobriešanai, ziemošanai un nākamajai ražai.

Arī skuju koku apgriešanai ir atšķirīgi apgriešanas laiki

Tūju dzīvžogus apgriež maija beigās un jūnija sākumā, atkārtoti - augustā.

Īves formē no aprīļa līdz jūnijam.

Egles griež to miera periodā, kad iestājas vēss laiks un nav sniega (lai var apskatīt augu pilnā augumā) – no oktobra līdz nākamā gada martam. Egļu dzīvžogus apgriež pēc vajadzības. Egles nav ieteicams griezt maijā un jūnijā, kad ir to intensīvas augšanas un jauno dzinumu veidošanās laiks, jo apgrieztie zari pastiprināti sveķojas. Parasti eglēm īsina uz sāniem, ārpus vainaga konusa augošos zarus un konkurējošās galotnes. Zaru īsina aptuveni 1-1,5 cm virs pumpuriem, lai pavasarī, kad sāks augt jaunie dzinumu, griezuma vieta būtu pēc iespējas mazāk pamanām. Galveno galotni parasti neīsina. Izņēmums varētu būt tad, ja vēlaties eglei piešķirt ieapaļu formu. Kompaktās egļu formas parasti negriež, tikai koriģē nevēlamus dzinumus, slimību, pavasara saules apdegumu vai mehāniski radītus bojājumus.

Nereti arī priedēm (Pinus sylvestris, P. mugo, P. densiflora) veido mākslīgas “bonsai” formas, vai arī kalnu priedēm (P. mugo) veido kompaktu, spilvenveida augumu. Maija beigās, jūnija sākumā, kad priežu jaunie dzinumi izauguši, tos saīsina aptuveni uz pusi. Tas jāpaspēj izdarīt laikā, pirms jaunās skujas nav sākušas atdalīties no mīkstā dzinuma. Priežu dzinumus var apgriezt, bet vēl labāk tos izlauzt. Izlaužot netiek bojāta skuja, kas kokā saglabājas vairākus gadus! Skaistu kalnu priedes formu var panākt vien tad, ja formēšanu veic pakāpeniski un regulāri.

Skuju koku kopšanai pieder arī sauso zaru izgriešana, atmirušo skuju izvākšana no koka vainaga, piemēram, tūjām, pacipresēm, kalnu priedēm, kadiķiem. Šādi aprūpēts koks ne vien izskatīsies, bet arī jutīsies daudz labāk, jo šādi tiks uzlabota gaisa cirkulācija tā vainagā.