Ieziemošana

Augu ieziemošana ietver sevī gan pareizu augu agrotehniku veģetācijas periodā, gan mehānisku aizsardzību (piesegšanu, ietīšanu, pretvēja aizsardzību) un pat bioķīmisku iedarbību īsi pirms ziemas sākšanās.

Jāpiesedz būtu visi sala jūtīgie augi - rozes, daļa vīnogu šķirņu, bukši, budlejas, jukas, kerijas, pirakantas u. c. Daļai augu piesegšana ziemā ir vajadzīga vien pirmajos dzīves gados, kamēr augs ieaugas, piemēram magnolijas, tulpjukoki, ginki, zeltlieti u. c.

Ja nav informācijas par nesen iestādītā auga ziemcietību, to vajadzētu piesegt vismaz pirmajās ziemās. Jāņem vērā ka šķirnes var būt ar zemāku ziemcietību nekā pamatsuga.

Neskatoties uz to, ka pēdējās ziemas ir bijušas maigas, vienmēr uz to nevar paļauties. Augam, lai nosaltu vai apsaltu, pietiek pāris dienas būt stiprā salā. Lielākai daļai Latvijā audzējamo augu kritiskā apsalšanas/nosalšanas temperatūra ir zem – 25 °C, bet daudzām pēdējos gados ievestajām augu sugām un šķirnēm, kas lielākoties ir selekcionētas Rietumeiropas klimatam, auga apsalšanas robeža ir zem – 20 °C.

Piesegšanu pret salu var veikt tad, kad zeme ir sasalusi. Piesedzot agrāk, zem pieseguma var iemitināties peles, kas var apgrauzt arī augu mizu, stumbrus, zarus. Ilgstoša atkušņa periodos ziemas laikā sedzamais materiāls var veicināt sakņu kakla izsušanu, tāpēc būtu ieteicams to vismaz daļēji noņemt nost.

Visplašāk pieejamais un lētākais piesedzamais materiāls ir egļu zari (var izmantot arī mazas eglītes). Augu stumbrus apliek ar egļu zariem, to galus sasienot kopā. Pie zemes pielocītus augus vai nelielus augus apsedz. Egļu zarus jau vēlams vākt savlaicīgi pirms ziemas iestāšanās (oktobrī, novembrī).

Ja pie mājas ir priežu mežs, tad pēc vētrām ir iespējams no zemes salasīt vēja nolauztos priežu zarus, ko arī var izmantot piesegšanai. Tos gan vajag vairāk nekā egļu zarus.

Piesegšanai izmantojami arī irdenie materiāli: koku lapas, zāģu skaidas (vislabāk - ēveļskaidas), kūdra, salmi, akmens (celtniecības) vate.

Labi izmantojami ir materiāli pie nosacījuma, ka nav samirkuši un tajos nedzīvo grauzēji (tāpēc būtiski ir veikt piesegšanu pēc zemes sasalšanas). Pret samirkšanu var pasargāt piesedzot ar šīferi, dēļu vairogu, papi, plēvi vai linoleju, uztaisot “būdiņu”. Irdenie materiāli līdz izlietošanai jātur piesegti, lai nesamirktu, bet vienlaikus arī žūtu.

Sniegotās ziemās, kad gaidāms stiprs sals auga stumbrus var apbērt ar sniegu, izveidojot kupenu. Viszemākā gaisa temperatūra ir uz augsnes (sniega) virskārtas. Pasargājot auga stumbru, pastāv lielāka iespēja augam labāk pārziemot vai vismaz ataugt pēc apsalšanas.

Vējainās vietās, sevišķi ziemeļu pusē, sala jūtīgākiem augiem izvieto pretvēja aizslietņus (pītus žodziņus u. c.).

Daudzos kolekciju dārzos praktizē arī lielāku, pret salu jūtīgu augu stumbru (vai pat visa auga) ietīšanu. Svarīgākie priekšnosacījumi, kas būtu jāievēro – lai ietītais augs elpotu, bet ietinamais materiāls nesamirktu. Tas ir sevišķi svarīgi reģionos ar nepastāvīgu ziemu – biežiem atkušņiem un sekojošiem saliem. Šādos apstākļos problemātiska ir agroplēves pielietošana, jo lai arī tā labi elpo, tomēr laiž cauri vēju un mēdz samirkt un sasalt atkušņainās ziemās. Par piemērotāko materiālu tiek uzskatīts biezais tehniskais papīrs (kartons). Vienkāršāk ietinami ir lapu koki (bezlapu stāvoklī), bet problemātiskāk ir ar skuju kokiem vai mūžzaļajiem lapu kokiem. Tiem ir augstākas prasības pret ietinamā materiāla elpošanas iespējām, tāpēc pielietojams būtu tieši pirms bargāka sala. Te efektīvāka var izrādīties egļu zaru, niedru, salmu vai nemirkstošās kūdras pielietošana.

Ne mazāk veiksmīga var izrādīties arī bioķīmiskā augu “ieziemošanas” metode – rudens mēslojuma pielietošana. Tas ir īpaša sastāva mēslošanas maisījums, kurā nav (vai parasti ir ļoti nedaudz) slāpekļa N. To ir lietderīgi pielietot gadījumos, kad kāds siltzemju augs turpina savu veģetāciju, neskatoties uz tuvojošos ziemu. Par to liecina augoši zaļi, nenobrieduši dzinumu gali. Šādi dzinumi pilnīgi noteikti apsals pirmajā salā, tādējādi pasliktinot kopējo auga fizioloģiski stāvokli. Ieteicams būtu rudens mēslojumu vismaz 2 nedēļas pirms sala iestāšanās norādītās devās uzkaisīt auga sakņu izplatības laukumam, ar vairākkārtīgu laistīšanu panākt granulu izšķīšanu un ieskalošanos saknēm pieejamajā augsnē. Mēslojuma sastāvā esošais kālijs K un fosfors P palīdzēs auga šūnām pārorientēties, tādējādi veicinot dzinumu nobriešanu un gala pumpura izveidošanos. Šāds nobriedis gala pumpurs liecinās par dzinuma  gatavību pretoties sala postošajai ietekmei.

Sausā rudenī pirms zemes sasalšanas ļoti svarīgi visus skuju kokus rūpīgi salaistīt. Augam jāuzņem mitrums visai ziemai! .

Sniegainās ziemās skuju koki būtu jāsargā no kaitējuma, kādu var nodarīt sniegs. Kolonveida formas, īpaši tās, kurām ir daudzas galotnes, ziemā bez papildus rūpēm, var tikt neatgriezesniski sabojātas. Lai izvairītos no zaru izlaušanas, koka vainaga deformēšanas, piemēram, vertikāliem kadiķiem, eglēm, arī atsevišķi augošām tūjām (ar vairākām galotnēm), rudenī ar auklu pietin zarus tuvāk stumbram. Šādi ieziemots skujenis arī mazāk cietīs no saules apdegumiem. Apaļajām formām var uzlikt gaisa caurlaidīgu režģi vai pagatavot jumtiņu.

Arī jaunie zemie potējumi būtu pasargājami no sērsnas, kas, plokot sniega kārtai, var notraukt apakšējos zariņus vai pat nolauzt visu uzpotēto dzinumu.

Atbilstoši aprūpēts – pabarots, padzirdīts, attīrīts, pareizajā laikā un veidā formēts koks būs mazāk pakļauts slimību un kaitēkļu ietekmei un labāk pārziemos.