Ziemcietība

Ar auga ziemcietību plašākā nozīmē saprot tā spēju pārciest nelabvēlīgus ziemošanas apstākļus, tā ir cieši saistīta ar auga augšanas un attīstības gada ciklu, bet it īpaši ar dziļā miera perioda garumu. Ziemcietība ir relatīvs, daudz plašāks jēdziens, ko nevar saistīt tikai ar minimālās temperatūras konkrētu skaitli. Tas aptver plašu ekoloģisko faktoru spektru – reljefs, lielas ūdenstilpnes tuvums, augsnes kvalitāte, pavasara un rudens laika apstākļi, atkušņi un salnas nelaikā, mitruma pietiekamība, sniega esamība vai trūkums, aukstie vēji, meža aizsegs, temperatūra vasarā, pilsētas apstākļi un citi.  To spēcīgi ietekmē arī konkrētā gada augšanas apstākļi, ražas lielums, fitosanitārais fons, fizioloģiskais stāvoklis.

Dabā dažādi augšanas apstākļi (ekotips) rada priekšnoteikumus dažādu dzīvo organismu kopas (biocenozes) pastāvēšanai, savukārt biocenozes funkcionēšana ietekmē dzīves vides apstākļus – maina augsnes sastāvu, barības vielu apriti, gruntsūdeņu līmeni, mikroklimatu (temperatūras, mitruma, vēja, apgaismojuma režīmus). Šādas mijiedarbības rezultātā ir izveidojušās noturīgas augu kopas, mežu vai ainavu tipi, pat globālas bioģeocenotiskas sistēmas.

  Kolekciju dārzi tomēr galvenokārt tiek veidoti vairāk vai mazāk pārveidotā vidē. Te augu prasības pēc augšanas apstākļiem bieži vien jānodrošina mākslīgi, un efektīvāk to darīt kompleksi – veidojot līdzīgiem apstākļiem piemērotas savstarpēji saderīgas augu grupas. Pareiza novietojuma izvēle, nepieciešamo augšanas apstākļu prasmīga nodrošināšana, kā arī rūpīga kopšana ļaus veiksmīgi ieaudzēt pat tādus augus, kuriem parasti uzrādītajā ziemcietības zonā būtu par aukstu.

Augļaugu šķirņu ziemcietība ir limitējošais faktors, lai izaudzētu Latvijas dārzos izcilas deserta augļu un ogu šķirnes no Eiropas. Arī daudziem dekoratīvajiem augiem, sevišķi jau ziedošajiem, kā arī augiem ar raibu vai krāsainu lapotni (skujām), šķirņu ziemcietība ir zemāka nekā pamatsugai.

Lai augs spētu pārziemot, svarīgs ir miera periods, kura laikā augs nejūt temperatūru svārstības. Jo garāks ir rudens un ziemā vairāk atkušņu, jo ātrāk miera periods beidzas. Tas, kā augi pārdzīvos miera periodu, ir atkarīgs gan no meteoroloģiskajiem apstākļiem veģetācijas un miera perioda laikā, gan no auga norūdīšanās spējas. Norūdīšanās procesā svarīga ir barības vielu aizplūšana uz saknēm, kur šūnās izstrādājas vielas, kas paaugstina organisma salizturību – tā ir auga spēja paciest strauju un krasu temperatūras pazemināšanos.