Kokaugu potēšana
Augļu koku potēšanai izmanto aukstumā rūdītas gada vasas vai divgadīgos zarus. Atkarībā no ziemas potzarus var sākt sagatavot jau novembrī tūlīt pēc pirmā lielā sala, kad gaisa temperatūra kādu laiku ir bijusi ap – 5°C, un griezt tos līdz pat janvārim. Sala rūdījums potzariem nepieciešams, jo pirms sala grieztie zari daudz sliktāk uzglabājas un slikti pieaug. Ja ziema bijusi silta, potzarus griež agri pavasarī pirms pumpuru uzbriešanas. Potzarus griež no vainaga iekšpuses, apmēram 20 – 30 cm garumā, tā, lai uz tiem būtu vismaz 2 – 3 pumpuri. Ja viengadīgie zari ir pārāk īsi, var izmantot arī divgadīgos zarus.
Nogrieztos zarus ietin polietēnā un uzglabā ledusskapī (1 – 5° C temperatūrā), telpā, kur iespējams uzturēt nemainīgu 0 – 1° C temperatūru vai īpašās glabātuvēs (0 - 5°C). Potzari jāsargā no izžūšanas, mitruma, pelējuma un grauzējiem. Leduskapī potzarus iespējams uzglabāt ilgāk.
Skuju koku potēšanai potzarus griež tieši pirms potēšanas. Potzariem izmanto tikai skuju koku galotnes vai spēcīgākos viengadīgo sānzaru dzinumus 7 – 15 cm garumā ar galotnes pumpuru. Ja potzarus ņem no sānu dzinumiem, tad šķirnēm ar izteiktām galotnēm var veidoties topofīze (novirzīta, neizteikta galotne). Ja tiek potēti skuju koki ar nesimetrisku vainagu, piemēram tūjas vai pacipreses potzariem var izmantot arī divgadīgus sāndzinumus. Skuju koku potzarus vēlams ilgstoši neuzglabāt.
Dekoratīvo lapu koku un krūmu potzarus parasti ņem no viengadīgiem nobriedušiem dzinumiem, retāk (bērzu, vītolu potēšanai) no 2-gadīgiem zariem. Tos sagatavo agri pavasarī pirms veģetācijas sākuma vai vasarā pēc dzinumu nobriešanas.
Acošanai paredzētos rožu potzarus gatavo īsi pirms acošanas (jūlija beigās, augusta sākumā). Tos atlapo, atstājot 1 - 1.5 cm lapu kātiņu un mitrus uzglabā ēnā.
Potēšanas laiks
Potēšanu uz laukā augošiem potcelmiem sāk agri pavasarī, kad vairs nav sagaidāms stiprs sals, un beidz vasaras beigās. Potēšanu ziemā, ko parasti veic telpās, veic uz iepodotiem potcelmus.
Laukā potēšanu sāk agri pavasarī – atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem – no marta beigām līdz maija sākumam. Potējot augus laukā, gaisa temperatūra nedrīkst nokristies zemāk par –10° C. Pavasarī potē galvenokārt ar potzaru, retāk aco ar augošu pumpuru. Potēšana jābeidz pirms augļu koku ziedēšanas. Potcelma pumpuri var sākt plaukt, taču potzaram potēšanas laikā jābūt miera periodā. Pavasarī laukā pirmie tiek potēti ķirši, plūmes, tad ābeles un bumbieres. Svarīgi ir to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jo tad potzaram ir vairāk laika sagatavoties nākamajai ziemai.
Potēšanu telpās var veikt pēc augu dziļā miera perioda iziešanas, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem - februārī, martā. Tad divas – trīs nedēļas pirms potēšanas sākuma iepodotus potcelmus ienes siltumā (+ 10° C temperatūrā), lai tiem sāk plaukt pumpuri. Ziemā potē ar zariņu virs sakņu kakla, un pēc tam telpās panāk to saaugšanu un uzglabā līdz pavasarim. Apkurināmās siltumnīcās potēšanu var veikt visu ziemu - sāk potēt jau decembrī (egles, lazdas, priedes, kauleņkokus, un beidz līdz 10. martam ar ozoliem, dižskābaržiem.
Vasarā potē, izmantojot kārtējā gada dzinuma vienu pumpuru jeb aci (latīņu val. – oculu)s. No tā arī radies šī potēšanas veida nosaukums – acošana jeb okulēšana. Vasarā uzacotais pumpurs neaug, bet līdz nākamajam pavasarim paliek miera (dusošā) stāvoklī, tāpēc šādu potēšanu sauc par acošanu ar dusošu pumpuru pretstatā acošanai pavasarī ar augošu pumpuru, kad uzacotais pumpurs, saaudzis ar potcelma kambiju, tūdaļ plaukst un attīsta dzinumu. Vasaras acošanas laiks ir jūlijs, augusts. Vispirms aco ķiršus un plūmes, augustā – ābeles un bumbieres. Aco sausā, mākoņainā laikā. To nedara lietū vai tūlīt pēc lietus. Uzreiz pēc kauliņkokiem (plūmēm, ķiršiem) aco ceriņus.
Skuju kokus atšķirībā no lapu kokiem, var potēt visu gadu, tomēr labākais laiks ir februāris, marts vai augusts, septembris.