Versijas
Parka plānojuma koncepcija sāka veidoties uzreiz pēc piemērota zemes gabala atrašanas un skaidrības par iespējām uz tā īstenot parka ieceri. Parka struktūras ideja tapa, apkopojot daudzos pasaules dārzos uzkrātos iespaidus, pamatā liekot Stokholmas botāniskajā dārzā noskatīto Japāņu dārza risinājumu. Tā radās parka centrālās daļas skice, kam ap sevi bija jāorganizē ainaviski izkārtotus apjomīgas augu kolekcijas stādījumus. Te lieti noderēja iegūtā ģeogrāfa, botāniķa un ainavu arhitekta izglītība, kā arī dārzkopja iemaņas.
Parka idejas kopaina sakārtojas 2011. gada 21. septembrī ceļojuma laikā uz prāmja Klaipēda - Ķīle. Te ieceru kvantitāte pārtop radošā kvalitātē - pirmajā parka skicē.
Laika gaitā precizējas stādījumu struktūra un detaļas. Sākotnēji iecerēts veidot dīķi ar saliņu, austrumu stila (ķīniešu) rotondu, skatu platformas un paviljonus. - Plāns.
No augu grupēšanas idejām kristalizējas pirmā zonējuma shēma.
Versijas ar platformu dīķa malā nomaina versija ar platformu un tējas namiņu.
Meklējot līdzfinansējuma iespējas, sākas darbs pie projektu gatavošanas dalībai Pierīgas Partnerības izsludinātajos projektu konkursos uz Eiropas atbalsta fondu - ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) un EZF (Eiropas Zivsaimniecības Fonds) līdzfinansējumu. Sadarbībā ar Baltijas vadošo dīķu speciālistu Māri Mālkalnieti tiek meklēts optimāls dīķa formas un novietnes risinājums. Sekojot viņa ieteikumiem, tiek izmainīta sākotnējā dīķa forma un top plāna variants ar palielinātu dīķi un pagarinātu tā ZA stūri. Joprojām parādās jauni risinājumi, top plāni vēl un vēl.
Tiek meklētas iespējas izveidot tādu projekta variantu, lai iekļautos vienam atbalstāmajam projektam atvēlētajā finansējuma apjomā, atbilstu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem, un tādējādi ļautu parka iecerei pārvarēt iesākuma grūtības. Tiek mēģināts akcentēt dīķa dominanti. Top plāna versija projektam.
2012. gada pavasarī tiek sagatavots 1. projekts - "Dendroparka "Pūpes parks" galveno reljefa elementu izveidošana ar teritorijas sagatavošanu, dīķa rakšanu un laukakmeņu izvietošanu". Tas tiek iesniegts EZF atbalsta programmā 12.05.2012., taču tiek noraidīts ar LAD lēmumu 07.09.2012..
2012. gada maijā arhitektu birojs SESTAIS STILS pabeidz Pūpes parka Tehniskā projekta izstrādi (Ē. Zīle). 2012. gada 9. maijā tas tiek saskaņots ar Babītes novada Būvvaldi un Babītes novada Domes priekšsēdētāju A. Enci.
2012. gada rudenī uz arhitektu biroja SESTAIS STILS sagatavotā ģenplāna skices pamata tiek sagatavots 2. projekts - "Dendroparka "Pūpes parks" tehnisko projektu izstrāde" un iesniegts ELFLA atbalsta programmā. Šis projekts tiek noraidīts PP līmenī.
2012. gada rudenī tiek sagatavots 3. projekts - "Atpūtas zonas izveide Babītē ar dīķi un saliņu". Pielikumā tiek sagatavota Skice. Projekts tiek iesniegts EZF atbalsta programmā 27.12.2012., tiek atbalstīts PP, taču noraidīts ar LAD lēmumu 08.03.2013.
Dabīgam dīķim normālai funkcionēšanai un ūdens pašattīrei ir nepieciešams liels apjoms un dziļums. Iecere veidot saliņu vēl vairāk sarežģītu dīķa funkcionēšanu, izraisītu šauro seklo vietu ātru aizaugšanu un virkni citu problēmu. Sekojot M. Mālkalnieša ieteikumam, tiek nolemts atteikties no dabīgā dīķa versijas.Tas ļautu palielināt augu kolekcijas stādījumiem atvēlēto teritoriju, kā arī realizēt virkni jaunu risinājumu, to skaitā mākslīga dīķa ierīkošanu. Top skice kur ir jau mākslīgais dīķis, strautiņš un "sausais dīķis" ar grantētu laukumu un akmeņiem. Jaunu risinājumu meklēšanas procesā parādās versija par strautiņa gultnes novirzīšanu zem liektā tiltiņa un sekojošu divu dīķu kaskādi ar pārgāzi starp tiem.
Tiek nopietni strādāts pie jauna projekta varianta Eiropas fondu atbalsta konkursam. Tomēr tik komplicētu risinājumu nav iespējams iekļaut vienam projektam paredzētā finansējuma rāmjos. Konkursam tiek virzīta publiska skvēra koncepcija ar celiņu tīklu, soliņiem, augu stādījumu kulisēm un soliteriem, kā arī laukumiem publiskām aktivitātēm.
Vispirms precizējas celiņu tīkls, tad top zonējuma koncepcija un arī skvēra zonu skice.
Projekta īstenošanas gaitā tiek veikta teritorijas uzmērīšana, izgatavotais topoplāns tiek savietots ar parka plānojumu, tiek veikta plānojuma korektūra, lai veiksmīgāk iekļautu saglabājamos kokus jaunā parka celiņu tīklā. Pēc tam tiek sagatavota parka elementu punktu izlikšanas shēma. Punkti tiek izlikti dabā 2 reizes. Vispirms pēc celmu izrakšanas un virsmas planēšanas, lai pareizi izveidotu reljefa formas, pēc tam - lai precizētu celiņu tīkla novietni un citas parka kontūru detaļas.
Tiek izstrādāta apstādījumu zonu konceptuālā shēma pa augu grupām.
Paralēli tiek izstrādāta skvēra centrālās daļas plānojuma versija, kā arī sagatavota punktu izlikšanas shēma.
Tiek sagatavoti arī detalizēti augu kolekcijas izvietošanas plāni, bet to īstenošana ir jāatliek uz laiku, līdz tiks izbūvēta visa paredētā infrastruktūra, izvietoti smagie objekti, lai stādījumus varētu veikt sagatavotā vietā bez postījumu riska lielāku objektu ierīkošanas procesā.
Sadarbībā ar mērnieku Aivaru Zonbergu, maketētāju Kristīni Šternu, kā arī datorspeciālisti dārzu ierīkošanā Lieni Egli, tiek datorizēti esošie stādījumi, sagatavotas mazo formu (tējas namiņš, skatu tornis, nodarbību telpa u.c.) tehniskās skices, radītas eksperimentālas slīpskatu vizualizācijas versijas, un beigās, savietojot esošo topogrāfisko plānu, stādījumu GPS tīklu un parkā iecerēto funkcionālo objektu izvietojuma shēmu, izveidota Pūpes parka planšetes matrica, kā arī tās lielformāta izdruka uz noturīga materiāla, tās izvietošanai uz parka informatīvā stenda (skat. sadaļā Plāns - Parka shēma).